GM un Ford Cīnās par ‘Amerikāniskāko’ Titulu: Realitāte Aiz Lielajiem Sloganjiem

ASV tuvojoties 250. gadadienai, valsts lielākie autoražotāji, General Motors (GM) un Ford, atkal ir iesaistījušies neoficiālā sacensībā par to, kurš ir “amerikāniskāks”. Šajā patriotiskajā retorikā GM nesen izcēlās ar paziņojumiem par savu ieguldījumu ASV ekonomikā un darba tirgū, šķietami metot izaicinājumu savam konkurentam Ford. Tomēr, kā bieži gadās ar šādiem apgalvojumiem, patiesība par “patiesi amerikāņu” automašīnu ražošanu ir daudz sarežģītāka, nekā varētu šķist no pirmā acu uzmetiena. Abas kompānijas, lai arī lepojas ar vietējo ražošanu, lielā mērā paļaujas uz importētām detaļām, kas padara “100% amerikāņu” ideju par mītu.

General Motors, izmantojot savu ziņu vietni, ir aktīvi popularizējis savu lomu ASV ekonomikā. Maiks Trevorrovs, GM globālās ražošanas vecākais viceprezidents, uzsvēra, ka GM nodarbina vairāk cilvēku nekā jebkurš cits autoražotājs ASV, ieskaitot Ford. Viņš apgalvo, ka katrs desmitais amerikāņu autodarbinieks ir GM darbinieks, tādējādi izceļot uzņēmuma milzīgo ietekmi uz darba tirgu. Papildus darba vietām, GM lepojas arī ar ievērojamu finansiālo ieguldījumu. Uzņēmums prognozē, ka 2025. gadā tā ieguldījums valsts IKP sasniegs gandrīz 50 miljardus dolāru. Šogad GM jau ir investējis 9 miljardus dolāru vietējās ražotnēs un infrastruktūrā, demonstrējot apņemšanos stiprināt vietējo ekonomiku. Mičiganas štatā, kas ir GM mājvieta, tiek lēsts, ka katri 10 dolāri, ko rada GM IKP, pārvēršas aptuveni 17 dolāros kopējā ekonomiskajā aktivitātē. Šie skaitļi neapšaubāmi liecina par GM nozīmīgo lomu ASV tautsaimniecībā.

Tomēr GM patriotiskā retorika nav unikāla. Tā ir atbilde uz līdzīgu stratēģiju, ko pēdējos mēnešos ir īstenojis Ford. Ford, savukārt, pamatoti norāda, ka tas ASV ražo vairāk automašīnu nekā jebkurš cits autoražotājs. Aptuveni 83 procenti no jaunajiem Ford modeļiem, kas tiek samontēti ASV, tiek arī pārdoti vietējā tirgū. Šis arguments liek domāt, ka Ford, lai arī varbūt nenodarbina tik daudz cilvēku, tomēr veic lielāku ražošanas apjomu tieši ASV teritorijā.

Lai gan abas kompānijas cenšas izcelt savu “amerikāniskumu”, patiesība ir tāda, ka mūsdienu globālajā ekonomikā ir gandrīz neiespējami saražot automašīnu, kas būtu pilnībā “mājās augusi”. Gan GM, gan Ford lielā mērā paļaujas uz importētām detaļām no ārvalstu piegādātājiem. Šo realitāti spilgti ilustrē nesen atklātie dati par tarifu atmaksu. Pēc tam, kad Augstākā tiesa šogad atzina prezidenta Trampa noteiktos tarifus par nelikumīgiem, uzņēmumi saņem atmaksu par samaksātajiem nodokļiem. GM paredz saņemt aptuveni 500 miljonus dolāru lielu atmaksu, kas liecina par tā mazāku atkarību no ārvalstu piegādātājiem salīdzinājumā ar Ford. Ford, savukārt, sagaida ievērojami lielāku atmaksu – aptuveni 1,3 miljardus dolāru, kas skaidri norāda uz tā lielāku paļaušanos uz importētajām detaļām. Šie skaitļi atklāj, ka, lai gan Ford varētu ražot vairāk automašīnu ASV, to komponentu izcelsme bieži vien ir ārpus valsts robežām. Tādējādi, kamēr “Made in USA” ir spēcīgs mārketinga instruments, patiesība par automobiļu ražošanu ir sarežģīta un daudzslāņaina, kurā globālās piegādes ķēdes spēlē izšķirošu lomu.

Diskusija par to, kurš autoražotājs ir “amerikāniskāks”, demonstrē gan uzņēmumu vēlmi piesaistīt vietējos patērētājus, gan mūsdienu ražošanas sarežģītību. Kamēr GM var lepoties ar lielāko darbinieku skaitu un ekonomisko ieguldījumu, un Ford ar lielāko saražoto automašīnu skaitu ASV, abiem uzņēmumiem ir jāatzīst globālo piegādes ķēžu nozīme. Galu galā, “amerikāniskuma” definīcija automobiļu nozarē ir kļuvusi par niansētu jautājumu, kurā jāņem vērā gan montāžas vieta, gan detaļu izcelsme, gan nodarbinātības rādītāji. Šī konkurence, lai arī mārketinga virzīta, sniedz ieskatu par to, kā lieli uzņēmumi balansē starp patriotisma izcelšanu un globālās ekonomikas realitāti.