Trampa administrācija atsaka USMCA tirdzniecības līguma atjaunošanu, pieprasot būtiskas izmaiņas

Prezidenta Donalda Trampa administrācija ir paziņojusi par nozīmīgu lēmumu, kas ietekmēs Ziemeļamerikas tirdzniecības nākotni. 2026. gada 1. jūlijā ASV Tirdzniecības pārstāvis Džeimisons Grīrs oficiāli apstiprināja, ka Savienotās Valstis nepiekritīs atjaunot ASV-Meksikas-Kanādas Līgumu (USMCA) tā pašreizējā formā. Šis paziņojums nāk par spīti tam, ka pats Tirdzniecības pārstāvja birojs iepriekš ir raksturojis USMCA kā “abpusēji izdevīgu ieguvumu Ziemeļamerikas strādniekiem, lauksaimniekiem, rančeriem un uzņēmumiem.” Lēmums liecina par Trampa administrācijas pastāvīgo apņemšanos pārskatīt un potenciāli pārveidot starptautiskos tirdzniecības nolīgumus, lai tie labāk atbilstu ASV interesēm, īpaši attiecībā uz tirdzniecības bilanci.

Līgums USMCA, kas stājās spēkā 2020. gadā, aizstājot Ziemeļamerikas Brīvās tirdzniecības līgumu (NAFTA), tika izstrādāts ar mērķi modernizēt un uzlabot tirdzniecības attiecības starp trim valstīm. Tā izveidi vadīja tieši Trampa pirmā administrācija. Saskaņā ar līguma noteikumiem, trīs gadus pēc tā stāšanās spēkā bija paredzēta kopīga pārskatīšana. Šī pārskatīšana tika veikta virtuāli, piedaloties Kanādas un Meksikas valdību pārstāvjiem. Tieši šīs pārrunas rezultātā ASV paziņoja par atteikumu atjaunot līgumu tā pašreizējā redakcijā.

Lai gan šis lēmums varētu likties kā pēdējais zvans USMCA, līgums nezaudē spēku nekavējoties. Kā ziņo CNBC, USMCA paliks spēkā vēl desmit gadus, ja vien Kanāda vai Meksika neizlems no tā izstāties. Tomēr ASV atteikums atjaunot līgumu tagad iedarbina virkni ikgadēju pārskatu. Šie ikgadējie pārskati varētu novest pie līguma galveno daļu atkārtotas sarunu. ASV Tirdzniecības pārstāvja birojs norādīja, ka “Savienotās Valstis turpinās sadarboties ar Meksiku un Kanādu, lai risinātu līguma trūkumus un mūsu tirdzniecības deficītus ar šīm valstīm.” Tas skaidri norāda uz vēlmi veikt būtiskas korekcijas, nevis pilnībā atteikties no tirdzniecības vienošanās.

Galvenais šķērslis un Trampa administrācijas uzmanības centrā ir tirdzniecības deficīti. Šis jautājums ir bijis Trampa ekonomiskās politikas stūrakmens kopš viņa pirmās prezidentūras. Saskaņā ar ASV Tirdzniecības pārstāvja biroja datiem, tirdzniecības deficīts ar Kanādu sasniedz 46,4 miljardus ASV dolāru, savukārt ar Meksiku tas ir ievērojami lielāks – 196,9 miljardi ASV dolāru. Šie skaitļi liecina par būtisku nelīdzsvarotību, ko administrācija vēlas novērst.

Administrācijas mērķis ir skaidrs: samazināt šos tirdzniecības deficītus un ieviest būtiskas izmaiņas USMCA. Lai gan konkrētas izmaiņas šobrīd netiek detalizēti atklātas, agrākie ziņojumi ir liecinājuši par iespējamām prasībām palielināt Ziemeļamerikā ražoto komponentu īpatsvaru, īpaši automobiļu rūpniecībā, kā arī pārskatīt darba un vides standartus. Šādas izmaiņas, visticamāk, būtu vērstas uz to, lai veicinātu ražošanu ASV un samazinātu importu no partneru valstīm.

Šis lēmums ievieš zināmu nenoteiktību Ziemeļamerikas tirdzniecības attiecībās, taču tas arī atver durvis jaunām sarunām. Kamēr līgums paliek spēkā, gaidāms intensīvs diplomātiskais darbs starp Vašingtonu, Otavu un Mehiko, lai atrastu kompromisus un pārveidotu USMCA tādā veidā, kas apmierinātu visas puses, īpaši ņemot vērā ASV izvirzītās prasības par tirdzniecības deficītu samazināšanu. Šis process, visticamāk, būs sarežģīts un prasīs laiku, taču tā rezultātā varētu rasties jauna Ziemeļamerikas tirdzniecības vienošanās, kas atspoguļotu mainīgās ekonomiskās prioritātes.